Darba pakas

Darba pakas vadītāja: prof. Zaiga Krišjāne

Projekta vadība, pārvaldība un koordinācija

Darba kārtībā ir paredzēta efektīva projekta vispārējā pārvaldība un koordinācija, lai nodrošinātu projekta darbību efektivitāti un saskaņotību. Pārvaldība ietver administratīvus un finanšu uzdevumus.

Uzdevumi

• Projekta vispārējā vadība, koordinācija un uzraudzība
• Projeka uzsākšanas sanāksme
• Datu pārvaldības plāns
• Ētikas jautājumi un ētikas sistēma
• Pārskatu sagatavošana un regulāra sanāksmju organizēšana
•  Projekta noslēguma ziņojuma sagatavošana un projekta dokumentācija

Darba pakas vadītaji: prof. Zaiga Krišjāne, prof. Juris Krūmiņš, prof. Velta Ļubkina, asoc. prof. Māris Bērziņš, asoc. prof. Ženija Krūzmētra, asoc. prof. Baiba Bela, asoc. prof. Vadims Manstrovs, vadošā pētniece Nadežda Pazuhina.

Ekspertu un uzraudzības padomes izveide, koprades pasākumi, literatūras un datu apkopojums un sintēze

Uzdevumi

• Ieinteresēto pušu identificēšana, apkopošana un iesaistīšana. Šī uzdevuma mērķis ir apzināt, apkopot un iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas un koncentrēties uz attiecīgajām sabiedrības grupām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, politikas veidotājiem, atpakaļ migrantiem, diasporas locekļiem un jaunpienācēju pārstāvjiem. Tiks izstrādāts ceļvedis, kā iesaistīt šīs ieinteresētās personas dažādos projekta uzdevumos un pasākumos. Turklāt tiks izstrādāta iesaistīšanas stratēģija, lai ļautu iesaistīt šīs personas visos pētniecības procesa posmos, izmantojot koprades pieeju.
• Literatūras analīze un teorētiskais ietvars. Šī uzdevuma ietvaros tiks apkopota un analizēta jaunākā zinātniskās literatūras, lai izveidotu stabilu pamatu turpmākajiem empīriskās izpētes uzdevumiem. Tas nozīmē, pirmkārt, definēt attiecīgos jēdzienus un apstirpināt teorētisko ietvaru.
• Sekundāro datu analīze. Kvantitatīvie sekundāro datu avoti par migrācijas un demogrāfiskajiem rādītājiem Latvijā, sadalījumā pa vietējiem līmeņiem, ieskaitot sociāli demogrāfisko sastāvu, migrācijas un remigrācijas plūsmu, no valsts statistikas avotiem un integrētiem datiem no citiem Eiropas avotiem. Būtisks ieguldījums ir balstīts uz CSP un reģistros balstītas longitudinālas pieejas adaptāciju ģeoreferencētu individuāla līmeņa datu (sociāli demogrāfiskie dati, dati par reģioniem, centru un perifēriju, lauku un pilsētu dalījumu, imigrāciju, emigrāciju) analīze, kas ļauj kartēt un vizualizēt rezultātus.
• Labo prakšu apkopošana. Šis uzdevums ir vērsts uz veiksmīgiem pasākumiem, kas veikti vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Šajā pasākumā tiks analizēti arī veiksmes faktori, prakse un projekti tiks strukturēti atbilstoši dažādiem analīzē noteiktajiem kritērijiem.
• Ekspertu un  uzraudzības padome. Šis uzdevums ir cieši saistīts ar vispārējo izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, kas balstīsies uz šo iesaistīšanās ceļvedi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem. Turklāt šī uzdevuma ietvaros tiek izveidota ekspertu un uzraudzības padome, lai ņemtu vērā attiecīgās zināšanas ārpus konsorcija.

Darba pakas vadītāji: prof. Juris Krūmiņš, asoc. prof. Māris Bērziņš

Mūsdienu demogrāfiskie un migrācijas procesi

Uzdevumi

• Mūsdienu demogrāfiskie procesi. Veikt visaptverošu un stabilu demogrāfisko modeļu analīzi, kas vienlaicīgi aptver vairākas pārmaiņu dimensijas un ļauj noteikt ģeogrāfiskās atšķirības reģionālā un vietējā mērogā.
• Mūsdienu migrācijas procesi. Apskatīt jaunākos sasniegumus nepārtraukti mainīgo migrācijas procesu tālredzīgā analīzē, īpašu uzmanību pievēršot intensitātei, laikam un ģeogrāfijai; izveidot visaptverošu un atbilstošu pētniecības sistēmu konceptuālajam pamatam un kvantitatīvajai analīzei.
• Sekundāro datu analīze un kartēšana. Izveidot inovatīvus veidus sekundāro datu novērtēšanai, lai kartētu demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas procesu modeļus un dinamiku; veikt salīdzinošo analīzi un kartēt galvenos rezultātus un novērotās atšķirības.
• Politikas ieteikumi un kopsavilkumi. Sniegt uz pierādījumiem balstītus un zinātniski ticamus ieteikumus gan migrācijas politikai, gan papildu demogrāfiskajai, sociālajai un reģionālajai politikai, lai maksimāli palielinātu demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas individuālos un reģionālos rezultātus, pamatojoties uz nākotnes scenāriju izpēti, iegūto datu un pašreizējās labākās prakses analīzi, izmantojot starpdisciplināru un ļoti ciešu sadarbību.

Darba pakas vadītāja: vadošā pētniece Elīna Apsīte-Beriņa

Inovatīvu metožu izmantošana datu vākšanai, zināšanu koprade

Uzdevumi

• Kopīgi veidot un pārbaudīt uz zināšanām balstītas iniciatīvas - semināri, politikas veidošanas pasākumi. Mēs rīkosim eksperimentālus brīvprātīgus seminārus, lai analizētu, atpakaļmigrācijas potenciālu, un atklātu, kā var mainīties perspektīvas attiecībā uz atgriešanās migrāciju, savedot kopā cilvēkus ar dažādiem viedokļiem un vēlmēm atgriezties un lūdzot viņus atrast kopīgus viedokļus, īpaši attiecībā uz piederības jautājumiem. Mēs organizēsim trīs  seminārus ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, politikas veidotājiem, atpakaļ migrantiem, diasporas locekļiem un ieinteresētajām personām par konkrētām iniciatīvām, kas izvēlētas kā visdaudzsološākās un dzīvotspējīgākās.
• Izstrādāt vadlīnijas praktiķiem par jaunām koprades metodēm un rezultātiem. Uzdevums ir pārbaudīt, kā  koprades centieni, izmantojot darbseminārus un uz zināšanām balstītus ieteikumus, var informēt sabiedrību, kopienas, dažādas sabiedrības mērķgrupas, diasporas locekļus, potenciālos atpakaļ migrantus un politikas veidotājus par nākotnes iespējām Latvijā konkrētos telpiskajos kontekstos (vietējā, reģionālā un valsts mērogā).
• Izstrādāt politikas ieteikumus un rekomendācijas. Ieteikumi tiks izstrādāti tā, lai sasniegtu un padziļināti analizētu progresīvas zināšanas par demogrāfiskajiem un migrācijas procesiem Latvijas un Eiropas sabiedrības attīstībai.

Darba pakas vadītāji: asoc. prof. Vadmins Mantrons, prof. Iveta Reinholde

Mūsdienu juridiskie aspekti un efektīva demogrāfijas un migrācijas procesu pārvaldība

Uzdevumi

• Analizēt demogrāfijas un migrācijas procesu tiesiskos aspektus Latvijā. Šī darba uzdevuma ieguldījums ir izstrādāt demogrāfijas un migrācijas procesu tiesisko regulējumu Latvijā, pamatojoties uz sistemātisku un starpdisciplināru pieeju no starptautisko un nacionālo tiesību viedokļa. Attiecībā uz tiesisko regulējumu būtu jāizpēta trīs galvenās jomas, proti, nodarbinātība, ārējā un iekšējā migrācija, kā arī valsts vai privāto subjektu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana migrācijas procesu gaitā.
• Veikt efektīvu procesu vadības analīzi par mūsdienu demogrāfiskajiem un migrācijas procesiem Latvijā. Efektīva procesu vadība demogrāfijas un migrācijas politikā arī ir viena no tām jomām, kurai ir ierobežots lietišķo un zinātnisko pētījumu skaits, īpaši attiecībā uz Latvijas gadījumu. Lai gan COVID-19 skartie ierobežojumi ir ietekmējuši migrācijas politiku, radot lielāku administratīvo slogu gan migrantiem, gan valsts pārvaldei (Slootjes 2021). Lai veiktu visaptverošu migrācijas politikas procesu pārvaldību, komanda izmantos procesu pārvaldības analīzes metodes - procesa kartēšanu, plūsmas diagrammu, ieinteresēto pušu viedokļu analīzi. Tas viss ir pielāgots, lai apzinātu dažādu ieinteresēto pušu sadarbību, to mijiedarbību un kompetences, ko nosaka tiesiskais ietvars (Farnham et al. 2011). Tādējādi īpaša uzmanība tiks pievērsta prioritārajām jomām (nodarbinātība, ārējā un iekšējā migrācija, kompensācijas). Visām prioritārajām jomām pētījuma ietvaros pēc tam, kad būs noteikti efektivitātes kritēriji, tiks izstrādātas sākotnējās plūsmas shēmas.
• Izstrādāt kopsavilkuma ziņojumu par politikas instrumentiem - juridiskie, finanšu un kognitīvie (Mazar, Ariely 2006; Howlet 2011) un politikas instrumentu mijiedarbību. Pētījumā tiks sniegtas divas perspektīvas - pašreizējā perspektīva par politikas instrumentiem, ko izmanto status-quo politikā, un ieteicamos politikas instrumentus, kas varētu apmierināt gan kā efektīvu politikas procesa pārvaldību, gan mērķa grupu vajadzības (OECD, 2021). Šis uzdevums parādīs nepilnības pašreizējā politikas sistēmā, kas ir būtiski svarīgi, lai varētu izveidot jēgpilnus politikas ieteikumus un politikas stratēģijas.
• Piedāvāt politikas rekomendācijas un ieteikumus par demogrāfijas un migrācijas procesu tiesiskajiem aspektiem Latvijā un efektīvu procesu vadību demogrāfijas un migrācijas politikā.

Darba pakas vadītājas: vadošā pētniece Inta Mieriņa, asoc. prof. Baiba Bela

Zināšanas par talantīgiem/augsti kvalificētiem migrantiem, diasporas tīklu veidošanas iespējām un remigrācijas stimuliem

Uzdevmi

• Padziļināt izpratni par augsti kvalificētu speciālistu emigrācijas, imigrācijas, atgriešanās un uzturēšanās galvenajiem faktoriem Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot augsti kvalificētu mobilo speciālistu karjeras attīstībai un mobilitātes pieredzes lomai. Likvīdas migrācijas un transnacionālās mobilitātes kontekstā, ar atkārtotiem mobilitātes un uzturēšanās cikliem, mobilie augsti kvalificētie speciālisti ir emigranti, imigranti, atpakaļ migranti un palikušie dažādos dzīves posmos. Pētījuma jautājumi ir šādi: (1) Kā veidojas Latvijas augsti kvalificētu migrantu karjeras trajektorijas un kā mobilitātes pieredze ietekmē viņu karjeras attīstību? (2) Kādi ir vietai specifiskie faktori (darba tirgus, sabiedrība, dzīvesveids) viņu karjeras attīstībā?
• Izpētīt diasporas iesaistīšanos un diasporas tīklu attīstību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta diasporas tīklu veidošanai kultūras un radošo nozaru, zinātnes un augsto tehnoloģiju jomā. Pētījuma jautājumi ir šādi: 1) kādi ir diasporas tīklu veidošanas virzītājfaktori un šķēršļi diasporas iesaistīšanās veicināšanai; 2) kā digitālās tehnoloģijas un internets palīdz attīstīt jaunas diasporas tīklu veidošanas formas? Diasporas iesaistei ir izšķiroša nozīme, lai uzturētu bagātīgas starpvalstu attiecības ar emigrantiem un stimulētu atgriešanās migrāciju.
• Izpētīt augsti kvalificētu migrantu atgriešanos veicinošos faktorus un faktorus, kas kavē vai veicina viņu reintegrāciju Latvijā. Pētījuma jautājumi ir šādi: (1) kā diaspora un transnacionālie tīkli ir saistīti ar augsti kvalificētu darbinieku atgriešanos (lai izpētītu atgriešanos stimulējošos faktorus); (2) kādi ir galvenie atgriešanās migrācijas veiksmes vai neveiksmes faktori. Atgriešanās migrācija ir potenciāli nozīmīgs demogrāfiskās ilgtspējas un ekonomiskās attīstības veicinātājs valstīs ar augstu emigrācijas līmeni.
• Veikt primāro un sekundāro datu analīzi: sekundāro datu analīze (kvantitatīvā), dzīvesstāstu intervijas un dzīvesstāstu kalendārs (kvalitatīvā); gadījumu izpēte (vai tiešsaistes etnogrāfija), koncentrējoties uz kultūras un radošajām industrijām, zinātni un augstajām tehnoloģijām; daļēji strukturētas intervijas un fokusgrupas ar diasporas un atpakaļ migrantiem.
• Sniegt uz zināšanām balstītus politikas sasniegumus un ieteikumus attiecībā uz zināšanām par talantīgajiem/augsti kvalificētajiem migrantiem, diasporas tīklu veidošanas iespējām un remigrācijas stimuliem.

Darba pakas vadītājas: prof. Velta Ļubkina, asoc. prof. Ženija Krūzmētra

Jauniebraucēju integrācijas un iekļaujošas sabiedrības veicināšana

Uzdevumi

• Iekļaujoša sabiedrība dažādās teritorijās. Jaunpienācēji veido jaunu un dinamisku grupu Eiropas lauku sabiedrībā un sniedz spēcīgu sociālo motivāciju un praksi daudznozaru lauku attīstībā, veido jaunu lauku sabiedrību Eiropā (Monllor, Fuller 2016). Jaunienācēji mazina demogrāfisko disbalansu un kompensē cilvēkkapitāla zudumu (Haartsen, Stockdale 2017). Latvijā jauniebraucēju loma lauku attīstībā nav pietiekami pētīta.
• Veikt literatūras apskatu un teorētiskos aspektus par iekļaujošas sabiedrības telpisko ietekmi.
• Apkopot uz vietu balstītas integrācijas praksi. Šis uzdevums ir vērsts uz veiksmīgām darbībām, kas veiktas vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Šajā uzdevumā tiks analizēti arī veiksmes faktori un prakses un projekti tiks strukturēti atbilstoši dažādiem analīzē noteiktajiem kritērijiem.
• Veikt primāro un sekundāro datu analīzi. Šajā uzdevumā tiks izmantoti apsekojumu dati un gadījumu etnogrāfija.
• Sniegt uz zināšanām balstītus ieteikumus par jauniebraucēju integrāciju un jauniebraucēju kopienām lauku teritorijās.

Jaunpienācēju integrācija ar izglītības palīdzību. NRP paredz veikt pētījumu par jauniebraucēju iekļaušanu izglītībā, kur paredzamā mērķa grupa ir izglītības procesā iesaistītie dalībnieki: izglītojamie (vietējie iedzīvotāji un imigranti) un pedagogi; mērķis ir kā pētījuma rezultātus piedāvāt Modelis veiksmīgai jauniebraucēju iekļaušanai Latvijas Republikas izglītības sistēmā un atbalsta materiālus modeļa īstenošanai.

• Veikt teorētisko izpēti un labās prakses pārnesi, piesaistot latviešu diasporas ekspertu Sidnejā (Austrālijā), lai nodrošinātu pasaules zinātnieku vidū atzītu un Latvijai aktuālu metožu, modeļu un tehnoloģiju izmantošanu rezultātu sasniegšanai un jaunieguvumu iekļaušanai izglītībā (1. kurss).
• Pētījuma datu ieguvei ir izvēlēts jaukta pētījuma dizains, kurā ir nodrošināta triangulācija: 1) kvantitatīvo datu ieguve, veicot anketēšanu, datu apstrāde SPSS programmā; 2) kvalitatīvo datu ieguve - pirmsskolas, sākumskolas un pieaugušo izglītības pedagogu fokusdiskusijas un to kvalitatīvā analīze, izmantojot induktīvo un deduktīvo pieeju; 3) ekspertu aptauja, izmantojot Delfi metodi.
• Izstrādāt Jaunpienācēju veiksmīgas iekļaušanas Latvijas Republikas izglītības sistēmā modeli un atbalsta materiālus modeļa īstenošanai (2. gads). Pedagoģiskā procesa modelēšana imigrantu integrācijai izglītībā: balstoties uz teorētiskajām zināšanām, labās prakses piemēru analīzi un pētījumā iegūtajiem datiem, tiks izstrādāts modelis sekmīgai jauniebraucēju iekļaušanai L.R. izglītības sistēmā (pirmsskolas, pamatizglītības un pieaugušo izglītības līmenī) un atbalsta materiāli modeļa īstenošanai.
• Veikt aprobāciju, sagatavot ieteikumus institucionālā un valsts līmenī un veikt pasākumus rezultātu izplatīšanai (3. gads). Pamatojoties uz pētījumu, tiks sagatavotas rekomendācijas individuālā, institucionālā, pašvaldību un nacionālā līmenī, lai veicinātu sekmīgu jauniebraucēju iekļaušanos Latvijas Republikas izglītības sistēmā.

Jauniebraucēju integrācija ar reliģisko kopienu starpniecību

• Apzināt draudžu sociālā darba formas mūsdienās: neformālā komunikācija, institucionalizētās formas (labdarības pasākumi, vakari, svētdienas skolas). Primārā datu ieguves metode būs padziļinātas intervijas ar reliģisko kopienu pārstāvjiem un fokusētas intervijas ar jaunpienācējiem. Interpretējot šos kvalitatīvos iegūtos datus, salīdzinošā analīze tiks kombinēta ar oficiālo tiesību aktu un normatīvo dokumentu analīzi, baznīcas uzturēto interneta resursu monitoringu un analīzi.
• Izpētīt katrā konfesijā pastāvošos kultūrsociālos mehānismus, kas ļauj apvienot baznīcas apmeklētājus un integrēt jaunpienācējus kopienā. Šo mehānismu izpēte gan no vēsturiskā, gan mūsdienu viedokļa. Primārās datu vākšanas metodes būs dažādu publicēto avotu diskursa analīze (vēsturiskā perspektīva) apvienojumā ar galveno kristīgo konfesiju pārstāvēto kopienu (draudžu) gadījumu izpēti (konkrētais vjetnamiešu katoļu kopienas Latvijā gadījuma izpēte), izmantota arī novērošana un padziļinātās intervijas (mūsdienu situācija), kā arī unikāla gadījuma izpēte. 
• Veikt intervijas un diskursa analīzi. Primārā datu ieguves metode būs padziļinātas intervijas ar reliģisko kopienu pārstāvjiem un fokusētas intervijas ar jauniebraucējiem. Interpretējot šos kvalitatīvos iegūtos datus, salīdzinošā analīze tiks kombinēta ar oficiālo tiesību aktu un normatīvo dokumentu analīzi, baznīcas uzturēto interneta resursu monitoringu un analīzi. Dažādu publicēto avotu diskursa analīze (vēsturiskā perspektīva) apvienojumā ar galveno kristīgo konfesiju pārstāvēto kopienu (draudžu) gadījumu izpēti (konkrētais vjetnamiešu katoļu kopienas Latvijā gadījums), izmantota arī novērošana un padziļinātās intervijas (mūsdienu situācija), kā arī unikāla gadījuma izpēte. 
• Izstrādāt vadlīnijas praktizējošiem speciālistiem. Informatīvs materiāls e-publikācijai atbildīgo institūciju mājaslapās vai sociālajos tīklos par pētījumā iekļautajām aktīvākajām kristīgo konfesiju draudzēm, kas ir gatavas uzņemt jaunpienācējus (ieskats baznīcu sociālajās aktivitātēs šajā jomā, kontaktinformācija). Tiešsaistes semināru ciklā tiks organizētas diskusijas par jaunpienācēju socializācijas un resocializācijas formām, analizējot tradicionālo kristīgo konfesiju lomu un resursus. Tiks iestudēta 4 performanču sērija, lai mērķtiecīgās intervijās atspoguļotu uzsvērtās tēmas (piemēram, "mājas", "saikne", "cits", "robežas/robežas"), izmantojot līdzdalības mākslas prakses kā rīkus sociālās un kultūras integrācijas veicināšanai. Pēc izrādēm tiks uzsākta diskusija - vispirms, atspoguļojot redzētos performances darbus, un pēc tam pakāpeniski pievēršoties būtiskiem sociālās integrācijas jautājumiem. Latvijas centra mākslinieki veidos performances performances mākslai, balstoties uz iepriekšējo veiksmīgo pieredzi.

Darba pakas vadīji: visu zinātnisko grupu līderi

Izpratnes veicināšana, komunikācija, izplatīšana, tīklu veidošana un izmantošana

Uzdevumi

• Saziņas un izplatīšanas materiālu izstrāde, tostarp pilsoniskās zinātnes un spēles aktivitātes
• Projekta tīmekļa vietne, sociālie mediji un komunikācija
• Komunikācijas un izplatīšanas plāns
• Noslēguma ziņojums par komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu